Kas ir Krona slimība

KS etioloģija un epidemioloģija

KS ir viena no IZS formām. Tā ir hroniska un bieži progresējoša slimība, kurā var būt iesaistīta jebkura gremošanas trakta daļa no mutes līdz anālajai atverei, lai gan visbiežāk iekaisums atrodams tievo zarnu beigās, resno zarnu sākumā vai anālās atveres tuvumā. Iekaisums parasti skar zarnu sieniņu visā tās biezumā un var arī izplesties ārpus tās uz blakus esošiem orgāniem. Slimība parasti sākas kā zarnu sieniņas erozijas, no kurām tālāk izveidojas nelielas čūlas, kas progresē līdz daudziem dažāda izmēra bojājumiem, sākot ar mazām čūlām līdz lielām un dziļām čūlām, ar bojājumiem dažādās zarnu vietās un zarnu sieniņas pietūkumu, un tam sekojošu zarnas sašaurināšanos. Raksturīga KS atšķirība no otras IZS formas ir zarnu bojājumu fragmentārais raksturs, kad veseli gļotādas posmi mijas ar iekaisušiem.

KS visbiežāk tiek diagnosticēta vecumā no 15 līdz 29 gadiem.

KS var rasties jebkurā dzīves posmā, tomēr tā visbiežāk tiek diagnosticēta cilvēkiem vecumā no 15 līdz 29 gadiem, nedaudz biežāk ir sastopama sievietēm nekā vīriešiem un biežāk novērojama pilsētu teritorijās. No katriem 100 000 cilvēkiem no 4 līdz 214 indivīdiem būs KS; no katriem 100 000 cilvēku katru gadu tiek diagnosticēti no 0,03 līdz 16 jauniem gadījumiem. Slimība daudz biežāk ir novērojama Eiropas ziemeļu daļā, un tāpat tās attīstīšanās iespēja palielinās, ja kādam pirmās pakāpes radiniekam jau ir KS, vai ja cilvēks ir ebreju izcelsmes.

KS cēloņi

Precīzs KS cēlonis nav zināms, tomēr tiek uzskatīts, ka tā rodas savstarpēji mijiedarbojoties vides un ģenētiskajiem faktoriem, kā arī zarnu baktērijām. Viena lieta ir skaidra: Krona slimība neradās Jūsu rīcības dēļ. Jūs neaplipinājāties no kāda cita. Simptomu sākumu neizraisīja kaut kas apēsts vai iedzerts. To neizraisīja dzīvesveids, kurā ir daudz stresa. Tādēļ, pirmkārt, nevainojiet sevi!

Krona slimība neradās Jūsu rīcības dēļ.

Kas ir daži no iespējamajiem cēloņiem? Vairums ekspertu uzskata ka skaidrojums ir multifaktoriāls. Tas nozīmē, lai sāktos Krona slimība, vairākiem faktoriem jādarbojas kombinēti. Trīs galvenie faktori. par kuriem ir aizdomas, ir šādi:

  • vide;
  • ģenētika;
  • organisma imūnās sistēmas slimīga (patoloģiska) reakcija.

Visticamākais, ka cilvēks manto vienu vai vairākus gēnus, kas viņu padara jutīgāku pret Krona slimību. Tad kaut kas vidē ierosina patoloģisku imūnsistēmas atbildes reakciju. (Zinātnieki vēl nav noteikuši šo vides “ierosinātāju” vai “ierosinātājus”.) Lai kas būtu ierosinātājs, tas “ieslēdz” imūnsistēmu un tā uzsāk uzbrukumu KZT sistēmai, un sākas iekaisums. Neveiksmīgā kārtā imūnsistēma pēc iekaisuma sākšanās vairs “neizslēdzas”, un tādēļ iekaisums turpinās, bojājot gremošanas orgānus un izraisot Krona slimības simptomus.

Neviens nezina, kas tieši izraisa Krona slimību. Tāpat vēl neviens nevar paredzēt, kā slimība pēc diagnosticēšanas ietekmēs noteiktu pacientu. Dažiem pacientiem gadiem ilgi nav nekādu simptomu, bet dažiem ir biežāki uzliesmojumi jeb lēkmes. Tomēr viena lieta ir skaidri zināma — Krona slimība ir hronisks stāvoklis. Hroniski stāvokļi ir situācijas, kas turpinās. Tās var kontrolēt ar ārstēšanu, bet nevar izārstēt. Tas nozīmē, ka slimība ir ilgtermiņa. Tāpat kā daudzas labāk zināmas slimības, piemēram, cukura diabētu, augstu asinsspiedienu un sirds slimības, to var veiksmīgi ārstēt, bet nevar izārstēt. Reizēm pacientiem var attīstīties smagas un nozīmīgas komplikācijas, piemēram, resno zarnu (kolorektālais) vēzis, bet tas notiek tikai ļoti mazam skaitam no visiem IZS pacientiem. Pētījumos ir pierādīts, ka pacientiem ar IZS ir tāds pats paredzamais dzīves ilgums kā bez IZS. Svarīgi atcerēties, ka vairums cilvēku ar Krona slimību var dzīvot piepildītu un produktīvu dzīvi.

Personām, kuras smēķē, ir divreiz lielāka iespēja attīstīties KS, salīdzinājumā ar nesmēķētājiem. Atsevišķos pētījumos kā KS riska faktori vēl ir norādītas antibiotikas, iekšķīgi lietojamie kontracepcijas līdzekļi, nesteroīdi pretiekaisuma līdzekļi (piem., ibuprofēns), diēta (piem., rafinēts cukurs, tauki un ātrā ēdināšana), infekcijas un higiēna bērnībā, tomēr to loma ir mazāk skaidra, jo lielākajai daļai cilvēku, kas saskaras ar šiem faktoriem nekad neattīstās KS līdzīgas sūdzības.

Smēķēšana palielina KS attīstības risku

KS klīniskās pazīmes

Biežāk sastopamie KS simptomi ir vēdera sāpes (visbiežāk vēdera apakšējā labajā reģionā) un nepārejoša caureja. Citi simptomi ir svara zudums, čūlas mutē, samazināta apetīte, drudzis un svīšana naktī. Salīdzinot ar otru IZS formu – čūlaino kolītu, retāk vēro rektālu asiņošanu, t.i., asiņu izdalīšanos no taisnās zarnas kopā ar izkārnījumiem vai gļotām. Papildus šiem ar zarnu slimību saistītajiem simptomiem, pacientiem vēl var būt nogurums, mazasinība jeb anēmija, slikts barojums, iekaisums, sāpes locītavās, ādas bojājumi un tūska acīs vai aknās. Ja KS attīstās bērnībā, tā var aizkavēt augšanu un pubertāti.

KS bieži sastopami simptomi ir sāpes vēderā un nepārejoša caureja.

Ja slimību neārstē, vairumam pacientu ar KS novērojami aktīvas slimības periodi (recidīvi), kas mijas ar periodiem, kad slimība ir mazāk aktīva (remisija). Atkārtoti recidīvi var veicināt rētaudu veidošanos jeb fibrozi. Fibroze var sašaurināt zarnu traktu; šos sašaurinājumus dēvē par striktūrām vai stenozēm, kas var radīt zarnu nosprostojumu un to dēļ var būt jāveic operācija. Turklāt dziļas čūlas var izspiesties cauri zarnu sieniņai, radot iekaisumu zarnām blakus esošajos audos. Ja šādā vietā izveidojas sastrutojums, to sauc par abscesu. Ja šie abscesi veidojas tuvu anālajai atverei, tie var atvērties uz ādas virsmas ar ejām, kas tiek dēvētas par fistulām. Laika gaitā 50% KS pacientu nekontrolēta iekaisuma dēļ izveidosies fistula(-s) vai zarnu striktūra(-s) un daudziem būs nepieciešama operācija. Lai ārstētu striktūras, fistulas vai abscesus bieži jāveic ķirurģiska zarnas izgriešana. Tomēr pēc operācijas slimība bieži atkārtojas, radot progresējošu zarnu funkcionēšanas zudumu un invaliditāti. Šo iemeslu dēļ ir ļoti svarīgi slimību sākt ārstēt iespējami agri, kad ir daudz vieglāk pār to ir panākt kontroli, mazināt slimības izpausmes un novērst komplikācijas.

Svarīgi slimību sākt ārstēt iespējami agri, kad ir daudz vieglāk pār to ir panākt kontroli.

KS ārstēšanas principi

Līdz šim KS ārstēšana tika fokusēta uz slimības uzliesmojumu simptomātisku ārstēšanu. Tomēr pēdējos gados, vairāk izprotot KS progresējošo dabu, ir paplašinājies ārstēšanas fokuss, saprotot, ka nozīmīgāk par simptomātisku atvieglojumu un remisijas iegūšanu, ir zarnu sieniņas sadzīšana. Tas nozīmē, ka medikamenti tiek nozīmēti ilgāk un pacientiem, kam sūdzības jau ir izzudušas un kas citādi jūtass labi. Dažiem pacientiem, lai novērstu neatgriezenisku zarnu sabrukšanu un ar to saistītās komplikācijas, tiek izsvērta agrīna iejaukšanās ar agresīvām ārstēšanas metodēm.