Operācijas iespējas

Čūlainā kolīta pacientiem

Pacientiem ar ČK, īpaši ja ilgtermiņa medikamentozā ārstēšana ir nav devusi gaidīto rezultātu, vai ja rodas neatliekamas komplikācijas (piemēram, toksisks jeb fulminants kolīts, kad resnā zarna strauji paplašinās, dzīvību apdraudoši asins izplūdumi un zarnu perforācija) vai resnās zarnas displāzija (zarnu gļotādas šūnu izmaiņas, kas ir agrīna zarnu vēža pazīme), var būt nepieciešama ķirurģiska palīdzība – parasti operācija, lai izgrieztu resnās zarnas (kolektomija).

ČK operācijas mērķis ir izārstēt slimību, vienlaikus pēc iespējas mazāk mainot normālas fizioloģiskas funkcijas un pacienta dzīvesveidu.

Tālāk ir norādītas biežāk sastopamās ķirurģiskās procedūras.

  • Totāla proktokolektomija ar ileostomu: izņem visu resno zarnu, kā arī taisno zarnu un anālo kanālu. Tad tievo zarnu galu izvada cauri atverei vēdera sienā, izveidojot stomu jeb ileostomu. Lai savāktu gremošanas atkritumus, stomai pievieno maināmu, ārēju maisu.
  • Daļēji totāla kolektomija un līkumainās zarnas maisa anāla anastomoze (IPAA jeb maisa operācija): izņem visu resno un taisno zarnu, bet saglabā anālo atveri. Tad ar tievo zarnu galu izveido maisu, ko pievieno pie anālās atveres. Bieži izveido īslaicīgu stomu, lai novirzītu gremošanas atkritumu plūsmu un sadziedētu maisu. Operācijas izvēle ir balstīta uz katras procedūras ieguvumu un risku izvērtējumu katram pacientam, tostarp, operācijas iemeslu, pacienta vecumu, saistītās saslimšanas un ļaundabīga veidojuma esamību.

Krona slimības pacientiem

Operācija parasti tiek veikta tiem KS pacientiem, kuriem ir komplikācijas, piemēram, obstrukcija, striktūra, abscess vai fistula vai, ja slimībai nav atbildes reakcija uz medikamentozo terapiju. Kopumā ķirurgs cenšas izņemt pēc iespējas mazāk zarnu, jo ķirurģiskā operācija neārstē slimību tikai tās izraisītās sekas un komplikācijas. Biežāk sastopamās procedūras ir norādītas tālāk.

  • Rezekcija un anastomoze: šo procedūru lieto pacientiem ar striktūrām un smagu vai penetrējošu zarnu iekaisumu vai kam ir perforējusi zarna. Tiek izņemta slimības skartā zarnas daļa, un veselīgie gali tiek savienoti atkārtoti (anastomoze). Tomēr slimība bieži atkārtojas anastomozes vietas tuvumā.
  • Striktūru plastija: šo procedūru var veikt pacientiem ar ciešiem, parastiem zarnu sašaurinājumiem (striktūrām), kuriem nav atbildes reakcijas uz medikamentozu ārstēšanu; procedūras laikā atver sašaurināto reģionu un maina tā formu, neizņemot nevienu zarnu daļu.
  • Perianāla drenāža: pacientiem ar perianālu slimību, lai drenētu sepsi, bieži nepieciešama operācija. Bieži griezuma vietā atstāj tievu materiāla gabalu (drenu), lai veicinātu strutu drenāžu, kamēr uzsāk medikamentozu terapiju un antibiotikas.