{"id":25,"date":"2011-12-16T16:50:25","date_gmt":"2011-12-16T16:50:25","guid":{"rendered":"http:\/\/lkksb.lv\/?page_id=25"},"modified":"2024-01-30T15:01:50","modified_gmt":"2024-01-30T13:01:50","slug":"kas-ir-culainais-kolits","status":"publish","type":"page","link":"https:\/\/lkksb.lv\/?page_id=25","title":{"rendered":"Kas ir \u010d\u016blainais kol\u012bts"},"content":{"rendered":"\n<div id=\"wp-block-themeisle-blocks-advanced-columns-cc38cfa5\" class=\"wp-block-themeisle-blocks-advanced-columns has-2-columns has-desktop-twoOne-layout has-tablet-equal-layout has-mobile-collapsedRows-layout has-vertical-unset\"><div class=\"wp-block-themeisle-blocks-advanced-columns-overlay\"><\/div><div class=\"innerblocks-wrap\">\n<div id=\"wp-block-themeisle-blocks-advanced-column-65afc990\" class=\"wp-block-themeisle-blocks-advanced-column\">\n<p class=\"wp-block-paragraph\">Pirmo reizi izdzirdot savu diagnozi \u2013 \u010d\u016blainais kol\u012bts, j\u016bs, iesp\u0113jams, p\u0101r\u0146em apjukums. J\u016bs varb\u016bt pat neesat l\u012bdz \u0161im neko dzird\u0113ju\u0161i par \u010d\u016blaino kol\u012btu. Protams, ka jums rodas daudz jaut\u0101jumu par to, k\u0101 \u0161\u012b slim\u012bba skars j\u016bs \u2013 gan tagad, gan turpm\u0101k.<\/p>\n\n\n\n<ul class=\"wp-block-list\">\n<li>Vai es var\u0113\u0161u str\u0101d\u0101t, ce\u013cot un nodarboties ar sportu?<\/li>\n\n\n\n<li>Vai man j\u0101iev\u0113ro \u012bpa\u0161a di\u0113ta?<\/li>\n\n\n\n<li>K\u0101 citi cilv\u0113ki rea\u0123\u0113s uz manu slim\u012bbu?<\/li>\n\n\n\n<li>Vai man\u0101m z\u0101l\u0113m ir blakuspar\u0101d\u012bbas?<\/li>\n\n\n\n<li>K\u0101 \u010d\u016blainais kol\u012bts izmain\u012bs manu dz\u012bvi?<\/li>\n<\/ul>\n\n\n\n<p class=\"wp-block-paragraph\">Svar\u012bgs solis ir uzzin\u0101t visu par J\u016bsu slim\u012bbu un uz\u0146emties atbild\u012bbu gan par savu slim\u012bbu, gan par savu dz\u012bvi.<\/p>\n\n\n\n<p class=\"wp-block-paragraph\">Inform\u0101cija \u0161aj\u0101 lap\u0101 ir paredz\u0113ta, lai pal\u012bdz\u0113tu Jums vair\u0101k saprast par \u010d\u016blaino kol\u012btu, t\u0101 \u0101rst\u0113\u0161anu un t\u0101 ietekmi uz ikdienas dz\u012bvi pacientiem un vi\u0146u \u0123imen\u0113m. Jo J\u016bs b\u016bsiet lab\u0101k inform\u0113ti par \u010d\u016blaino kol\u012btu, jo vair\u0101k var\u0113siet paveikt savas vesel\u012bbas un dz\u012bves kvalit\u0101tes uzlabo\u0161anas lab\u0101.<\/p>\n<\/div>\n\n\n\n<div id=\"wp-block-themeisle-blocks-advanced-column-ff3f5eec\" class=\"wp-block-themeisle-blocks-advanced-column\"><div class=\"wp-block-image\">\n<figure class=\"alignright size-full\"><a href=\"https:\/\/lkksb.lv\/wp-content\/uploads\/2024\/01\/GASTRO-buklets_Culainais-kolits.pdf\" target=\"_blank\" rel=\"noreferrer noopener\"><img loading=\"lazy\" decoding=\"async\" width=\"250\" height=\"354\" src=\"https:\/\/lkksb.lv\/wp-content\/uploads\/2024\/01\/GASTRO-buklets_Culainais-kolits_250x354.jpg\" alt=\"Gastro buklets par \u010d\u016blaino kol\u012btu\" class=\"wp-image-1734\" srcset=\"https:\/\/lkksb.lv\/wp-content\/uploads\/2024\/01\/GASTRO-buklets_Culainais-kolits_250x354.jpg 250w, https:\/\/lkksb.lv\/wp-content\/uploads\/2024\/01\/GASTRO-buklets_Culainais-kolits_250x354-212x300.jpg 212w\" sizes=\"auto, (max-width: 250px) 100vw, 250px\" \/><\/a><\/figure>\n<\/div><\/div>\n<\/div><\/div>\n\n\n\n<h3 class=\"wp-block-heading\">Kas ir \u010d\u016blainais kol\u012bts?<\/h3>\n\n\n\n<p class=\"wp-block-paragraph\">\u010c\u016blainais kol\u012bts ir hronisks autoim\u016bns resn\u0101s zarnas iekaisums, kas nereti noris ar bie\u017eiem recid\u012bviem un ir saist\u012bts ar bie\u017eu invalidiz\u0101ciju un palielin\u0101tu v\u0113\u017edraudi.<\/p>\n\n\n\n<p class=\"wp-block-paragraph\">Slim\u012bbai rakstur\u012bgs ir iekaisums un \u010d\u016blas resn\u0101s zarnas g\u013cot\u0101d\u0101, va\u013c\u0113j\u0101s \u010d\u016blas asi\u0146o un izdala strutas. Iekaisums liek resnajai zarnai bie\u017ei iztuk\u0161oties, t\u0101d\u0113\u013c \u0161\u012bs slim\u012bbas simptomi ir bie\u017eas caurejas (da\u017ereiz asi\u0146ainas) un krampjainas (spastiskas) s\u0101pes v\u0113der\u0101.<\/p>\n\n\n<div class=\"wp-block-image\">\n<figure class=\"aligncenter size-large\"><img loading=\"lazy\" decoding=\"async\" width=\"825\" height=\"341\" src=\"http:\/\/lkksb.lv\/wp-content\/uploads\/2020\/04\/kas-ir-culainais-kolits-1_825x341.jpg\" alt=\"\" class=\"wp-image-1475\" srcset=\"https:\/\/lkksb.lv\/wp-content\/uploads\/2020\/04\/kas-ir-culainais-kolits-1_825x341.jpg 825w, https:\/\/lkksb.lv\/wp-content\/uploads\/2020\/04\/kas-ir-culainais-kolits-1_825x341-300x124.jpg 300w, https:\/\/lkksb.lv\/wp-content\/uploads\/2020\/04\/kas-ir-culainais-kolits-1_825x341-768x317.jpg 768w\" sizes=\"auto, (max-width: 825px) 100vw, 825px\" \/><\/figure>\n<\/div>\n\n\n<p class=\"wp-block-paragraph\">Iekaisums parasti s\u0101kas taisnaj\u0101 zarn\u0101 un resn\u0101s zarnas apak\u0161\u0113j\u0101 (dist\u0101l\u0101) da\u013c\u0101, bet tas var ar\u012b p\u0101r\u0146emt visu resno zarnu. Kad \u010d\u016blainais kol\u012bts ietekm\u0113 tikai taisno zarnu, to sauc par <strong>\u010d\u016blaino prokt\u012btu<\/strong>. Ja slim\u012bba skar resn\u0101s zarnas apak\u0161\u0113jo (dist\u0101lo) da\u013cu, to sauc par <strong>proktosigmoid\u012btu<\/strong>, ja tikai resn\u0101s zarnas kreiso pusi \u2013 par <strong>ierobe\u017eotu <\/strong>vai <strong>kreis\u0101s puses kol\u012btu<\/strong>. Ja tas ietver visu resno zarnu \u2013 tas tiek saukts par <strong>tot\u0101lu \u010d\u016blaino kol\u012btu<\/strong>.<\/p>\n\n\n\n<p class=\"wp-block-paragraph\">\u010c\u016blainais kol\u012bts at\u0161\u0137iras no citas iekais\u012bg\u0101s zarnu slim\u012bbas (IZS, angl. \u2013 IBD, <em>inflammatory bowel disease<\/em>) \u2013&nbsp;Krona slim\u012bbas.<\/p>\n\n\n\n<p class=\"wp-block-paragraph\">Krona slim\u012bba var skart jebkuru zarnu trakta da\u013cu, gan tiev\u0101s zarnas, gan resn\u0101s zarnas, \u010d\u016blainais kol\u012bts ietekm\u0113 tikai resno zarnu. \u010c\u016blainais kol\u012bts var aptvert visu taisno zarnu un resno zarnu nep\u0101rtraukt\u0101 veid\u0101 t\u0101, ka nav neviena slim\u012bbas neskarta laukumi\u0146a.&nbsp; Turpretim \u0161\u012bs t\u0101 saukt\u0101s &#8220;neskart\u0101s&#8221; zonas var rasties Krona slim\u012bbai. \u010c\u016blainais kol\u012bts ietekm\u0113 tikai resn\u0101s zarnas iek\u0161\u0113jo sl\u0101ni, bet Krona slim\u012bba var skart zarnu sienas vis\u0101 biezum\u0101.<\/p>\n\n\n\n<p class=\"wp-block-paragraph\">Abas slim\u012bbas raksturo viena kop\u012bga \u012bpa\u0161\u012bba \u2013 organisma im\u016bnsist\u0113mas patolo\u0123iska reakcija. Im\u016bnsist\u0113ma veido da\u017e\u0101das \u0161\u016bnas un prote\u012bnus. Parasti, tie aizsarg\u0101 organismu no infekcij\u0101m. Tom\u0113r cilv\u0113kiem ar IZS im\u016bn\u0101 sist\u0113ma rea\u0123\u0113 netipiski. Ja zarnu trakt\u0101 non\u0101k slikta p\u0101rtika, bakt\u0113rijas vai citas neatbilsto\u0161as vielas, t\u0101 uzs\u0101k uzbrukumu. \u0160aj\u0101 proces\u0101, \u0137ermenis nos\u016bta baltos asins \u0137ermen\u012b\u0161us uz zarnas g\u013cot\u0101du, kur tie izraisa hronisku iekaisumu. \u0160\u012bs \u0161\u016bnas rada kait\u012bgus produktus, kas galu gal\u0101 noved pie \u010d\u016bl\u0101m un zarnu iekaisuma. Kad tas notiek, pacientam par\u0101d\u0101s IZS simptomi.<\/p>\n\n\n\n<p class=\"wp-block-paragraph\">Ne \u010d\u016blaino kol\u012btu, ne Krona slim\u012bbu nevajag jaukt ar kairin\u0101tu zarnu sindromu (KZS, angl. \u2013 IBS, <em>irritable bowel syndrome<\/em>) un trauc\u0113jumiem, kas ietekm\u0113 zarnu motoriku (musku\u013cu kontrakcijas). Kairin\u0101tu zarnu sindromam nav rakstur\u012bgs zarnu iekaisums, t\u0101p\u0113c t\u0101 ir daudz maz\u0101k nopietna slim\u012bba k\u0101 \u010d\u016blains kol\u012bts vai Krona slim\u012bba. KZS nav nek\u0101das tie\u0161as saiknes ar \u010d\u016blaino kol\u012btu vai Krona slim\u012bbu.<\/p>\n\n\n\n<h3 class=\"wp-block-heading\">Kas izraisa \u010d\u016blaino kol\u012btu?<\/h3>\n\n\n\n<p class=\"wp-block-paragraph\">Lai gan IZS p\u0113tniec\u012bb\u0101 ir pan\u0101kts iev\u0113rojams progress, v\u0113l nav zin\u0101ms, kas izraisa \u0161o slim\u012bbu. P\u0113t\u012bjumi liecina, ka IZS iekaisums ir da\u017e\u0101du faktoru mijiedarb\u012bbu komplekss: g\u0113ni, ko persona ir mantojusi, im\u016bn\u0101 sist\u0113ma un kaut kas vid\u0113. \u0100r\u0113j\u0101s vides vielas (antig\u0113ni) var tie\u0161\u0101 veid\u0101 rad\u012bt iekaisumu,&nbsp;t\u0101s var ar\u012b stimul\u0113t organisma aizsargsp\u0113jas, kas rad\u012btu turpm\u0101k nekontrol\u0113tu iekaisuma procesu. P\u0113tnieki uzskata, ka no br\u012b\u017ea, kad IZS pacienta im\u016bn\u0101 sist\u0113ma ir &#8220;iesl\u0113gta&#8221;, t\u0101 nezina, k\u0101 pareizi &#8220;izsl\u0113gties&#8221; \u012bstaj\u0101 laik\u0101. T\u0101 rezult\u0101t\u0101 iekaisums boj\u0101 zarnas un izraisa IZS simptomus. Tie\u0161i t\u0101p\u0113c galvenais medic\u012bnisk\u0101s terapijas m\u0113r\u0137is ir pal\u012bdz\u0113t pacientiem lab\u0101k regul\u0113t savu im\u016bnsist\u0113mu.<\/p>\n\n\n\n<p class=\"wp-block-paragraph\">Daudzi zin\u0101tnieki tagad uzskata, ka \u0101r\u0113js a\u0123ents (piem\u0113ram, v\u012bruss vai bakt\u0113rija) ar organisma im\u016bn\u0101s sist\u0113mas mijiedarb\u012bbu var izrais\u012bt slim\u012bbu un saboj\u0101t zarnu sienas, uzs\u0101kot vai pa\u0101trinot slim\u012bbas procesu.<\/p>\n\n\n\n<h3 class=\"wp-block-heading\">Nedaudz statistikas par \u010d\u016blaino kol\u012btu<\/h3>\n\n\n\n<p class=\"wp-block-paragraph\">Tiek l\u0113sts, ka Latvij\u0101&nbsp; apm\u0113ram 800 cilv\u0113kiem ir IZS, \u0161is daudzums ir vienm\u0113r\u012bgi sadal\u012bts starp Krona slim\u012bbu un \u010d\u016blaino kol\u012btu. V\u012brie\u0161us un sievietes \u0161\u012bs slim\u012bbas, \u0161\u0137iet, ietekm\u0113 vien\u0101di.<\/p>\n\n\n\n<p class=\"wp-block-paragraph\">Pasaul\u0113 vid\u0113jais vecums, kad cilv\u0113kiem ir diagnostic\u0113ts \u010d\u016blainais kol\u012bts, ir ap 30 gadiem, lai gan slim\u012bba var s\u0101kties jebkur\u0101 vecum\u0101. V\u012brie\u0161iem bie\u017e\u0101k nek\u0101 sieviet\u0113m \u010d\u016blainais kol\u012bts tiek diagnostic\u0113ts 50 l\u012bdz 60 gadu vecum\u0101. Ir liel\u0101ks \u010d\u016blain\u0101 kol\u012bta \u012bpatsvars starp baltajiem, nek\u0101 kr\u0101sainajiem un liel\u0101ka sastopam\u012bba ebrejiem, nek\u0101 ne-ebrejiem.<\/p>\n\n\n\n<h3 class=\"wp-block-heading\">Vai \u010d\u016blainais kol\u012bts ir iedzimts?<\/h3>\n\n\n\n<p class=\"wp-block-paragraph\">Ir zin\u0101ms, ka \u010d\u016blainais kol\u012bts var b\u016bt mantots \u0123imen\u0113. P\u0113t\u012bjumi ir par\u0101d\u012bju\u0161i, ka l\u012bdz pat 20% cilv\u0113ku ar \u010d\u016blaino kol\u012btu b\u016bs tuvs radinieks vai nu ar \u010d\u016blaino kol\u012btu vai Krona slim\u012bbu. Visbie\u017e\u0101k kol\u012bta skart\u0101 pacienta radiniekam ar\u012b b\u016bs \u010d\u016blainais kol\u012bts.<\/p>\n\n\n\n<p class=\"wp-block-paragraph\">Tom\u0113r, pamatojoties uz pa\u0161reiz\u0113jiem p\u0113tniec\u012bbas rezult\u0101tiem, nav skaidrs \u0161\u012b mantojuma modelis. P\u0113tnieki turpina mekl\u0113t \u012bpa\u0161us g\u0113nus, kas iesaist\u012bti slim\u012bbas izrais\u012b\u0161an\u0101. \u0160obr\u012bd nav iesp\u0113jams prognoz\u0113t, kuram un vai visp\u0101r k\u0101dam \u0123imenes loceklim ir iesp\u0113jas saslimt ar \u010d\u016blaino kol\u012btu vai Krona slim\u012bbu.<\/p>\n\n\n\n<h3 class=\"wp-block-heading\">K\u0101di ir \u010d\u016blain\u0101 kol\u012bta simptomi?<\/h3>\n\n\n\n<p class=\"wp-block-paragraph\">Pirmais \u010d\u016blain\u0101 kol\u012bta simptoms ir bie\u017ea v\u0113dera izeja. Izk\u0101rn\u012bjumi parasti ir asi\u0146aini, var b\u016bt saist\u012bti ar krampjiem un s\u0101p\u0113m v\u0113der\u0101. Caureja var s\u0101kties gan l\u0113n\u0101m, gan diezgan p\u0113k\u0161\u0146i. \u0112stgribas zudums, v\u0113l\u0101k svara zudums un nogurums. Smagas asi\u0146o\u0161anas gad\u012bjum\u0101 var rasties ar\u012b an\u0113mija. Turkl\u0101t var b\u016bt \u0101das boj\u0101jumi, loc\u012btavu s\u0101pes, acu iekaisums un aknu darb\u012bbas trauc\u0113jumi. B\u0113rniem ar \u010d\u016blaino kol\u012btu var b\u016bt att\u012bst\u012bbas trauc\u0113jumi.<\/p>\n\n\n\n<p class=\"wp-block-paragraph\">Aptuveni pusei no visiem \u010d\u016blain\u0101 kol\u012bta pacientu ir sam\u0113r\u0101 viegli simptomi. Tom\u0113r citi var ciest no smagiem v\u0113dera krampjiem, asi\u0146ainas caurejas, sliktas d\u016b\u0161as un drud\u017ea. \u010c\u016blain\u0101 kol\u012bta simptomi m\u0113dz \u201dn\u0101kt un iet\u201d, ar diezgan ilgu periodu starp paasin\u0101jumiem, kad pacientiem visp\u0101r var neb\u016bt nek\u0101du slim\u012bbas izrais\u012btu probl\u0113mu. \u0160ie remisijas periodi var ilgt m\u0113ne\u0161us vai pat gadus, ta\u010du simptomi m\u0113dz atgriezties.<\/p>\n\n\n\n<p class=\"wp-block-paragraph\">Neprognoz\u0113jam\u0101 \u010d\u016blain\u0101 kol\u012bta slim\u012bbas gaita var \u0101rstiem apgr\u016btin\u0101t&nbsp;\u0101rst\u0113\u0161an\u0101s kursa efektivit\u0101tes nov\u0113rt\u0113\u0161anu.<\/p>\n\n\n\n<h3 class=\"wp-block-heading\">\u010c\u016blain\u0101 kol\u012bta veidi<\/h3>\n\n\n\n<p class=\"wp-block-paragraph\">\u010c\u016blain\u0101 kol\u012bta simptomi, k\u0101 ar\u012b iesp\u0113jam\u0101s komplik\u0101cijas, var at\u0161\u0137irties atkar\u012bb\u0101 no t\u0101, cik liels posms no taisn\u0101s zarnas vai resn\u0101s zarnas ir iekaisis. \u0160\u012b iemesla d\u0113\u013c ir \u013coti svar\u012bgi, lai j\u016bs zin\u0101tu, kuru da\u013ca no j\u016bsu zarnas slim\u012bba skar.<\/p>\n\n\n\n<h5 id=\"wp-block-themeisle-blocks-advanced-heading-db7b0231\" class=\"wp-block-themeisle-blocks-advanced-heading wp-block-themeisle-blocks-advanced-heading-db7b0231\">\u010c\u016blainais prokt\u012bts<\/h5>\n\n\n\n<p class=\"wp-block-paragraph\">Vienk\u0101r\u0161\u0101kais \u010d\u016blain\u0101 kol\u012bta veids ir \u010d\u016blainais prokt\u012bts. Apm\u0113ram 30% no visiem \u010d\u016blain\u0101 kol\u012bta pacientiem slim\u012bba s\u0101kas k\u0101 \u010d\u016blainais prokt\u012bts. \u0160aj\u0101 slim\u012bbas form\u0101&nbsp; iekaisums ir ierobe\u017eots taisnaj\u0101 zarn\u0101. \u010c\u016blainais prokt\u012bts m\u0113dz b\u016bt \u010d\u016blain\u0101 kol\u012bta viegl\u0101k\u0101 forma, jo t\u0101 ir ierobe\u017eot\u0101 apjom\u0101 (parasti ne vair\u0101k k\u0101 15&nbsp;cm taisn\u0101s zarnas). Tas ir saist\u012bts ar maz\u0101k sare\u017e\u0123\u012bjumiem un pied\u0101v\u0101 lab\u0101ku perspekt\u012bvu nek\u0101 vair\u0101k izplat\u012bta slim\u012bba.<\/p>\n\n\n\n<p class=\"wp-block-paragraph\">Bez \u010d\u016blain\u0101 prokt\u012bta ir vair\u0101ki citi \u010d\u016blain\u0101 kol\u012bta veidi:<\/p>\n\n\n\n<h5 id=\"wp-block-themeisle-blocks-advanced-heading-9facc648\" class=\"wp-block-themeisle-blocks-advanced-heading wp-block-themeisle-blocks-advanced-heading-9facc648\">Proktosigmoid\u012bts<\/h5>\n\n\n\n<p class=\"wp-block-paragraph\">Iekaisums sk\u0101ris taisno zarnu un sigmu (resn\u0101s zarnas segments, kas atrodas tie\u0161i virs taisn\u0101s zarnas). Simptomi ir caureja ar asin\u012bm, krampji un tenesms (nesekm\u012bgas p\u016bles iztuk\u0161ot zarnas). M\u0113renas s\u0101pes apak\u0161\u0113j\u0101 kreisaj\u0101 v\u0113dera pus\u0113 var liecin\u0101t par slim\u012bbas aktivit\u0101ti.<\/p>\n\n\n\n<h5 id=\"wp-block-themeisle-blocks-advanced-heading-e18101f0\" class=\"wp-block-themeisle-blocks-advanced-heading wp-block-themeisle-blocks-advanced-heading-e18101f0\">Kreis\u0101s puses kol\u012bts<\/h5>\n\n\n\n<p class=\"wp-block-paragraph\">Nep\u0101rtraukts iekaisums, kas s\u0101kas taisnaj\u0101 zarn\u0101 un sniedzas l\u012bdz pat resn\u0101s zarnas l\u012bkumam net\u0101lu no liesas. Simptomi ir apet\u012btes zudums, svara zudums, caureja, stipras s\u0101pes kreisaj\u0101 v\u0113dera pus\u0113 un asi\u0146o\u0161ana.<\/p>\n\n\n\n<h5 id=\"wp-block-themeisle-blocks-advanced-heading-d3a8eded\" class=\"wp-block-themeisle-blocks-advanced-heading wp-block-themeisle-blocks-advanced-heading-d3a8eded\">Tot\u0101ls \u010d\u016blainais kol\u012bts<\/h5>\n\n\n\n<p class=\"wp-block-paragraph\">Iekaisums aptver visu resno zarnu. Simptomi ir caureja, stipras s\u0101pes v\u0113der\u0101, krampji un svara samazin\u0101\u0161anas. Potenci\u0101li nopietnas komplik\u0101cijas ir masveida asi\u0146o\u0161ana un ak\u016bta resn\u0101s zarnas dilat\u0101cija (toksisks resn\u0101s zarnas papla\u0161in\u0101jums), kas var novest pie perfor\u0101cijas (atvere zarnu sien\u0101). Nopietnas komplik\u0101cijas var rad\u012bt \u0137irur\u0123iskas iejauk\u0161an\u0101s nepiecie\u0161am\u012bbu.<\/p>\n\n\n\n<h3 class=\"wp-block-heading\">K\u0101 diagnostic\u0113 \u010d\u016blaino kol\u012btu?<\/h3>\n\n\n\n<p class=\"wp-block-paragraph\">\u0100rsti uzst\u0101da diagnozi \u2013 \u010d\u016blainais kol\u012bts, pamatojoties uz pacienta slim\u012bbas v\u0113sturi, pacienta s\u016bdz\u012bb\u0101m, k\u0101 ar\u012b veicot anal\u012bzes un p\u0101rbaudes. Pirmk\u0101rt, \u0161o p\u0101rbau\u017eu m\u0113r\u0137is ir at\u0161\u0137irt \u010d\u016blaino kol\u012btu no infekcijas izrais\u012btas caurejas. Attiec\u012bgi tiek analiz\u0113ti izk\u0101rn\u012bjumu paraugi, lai nov\u0113rstu iesp\u0113ju, ka caurejas iemesls ir bakt\u0113rija, v\u012bruss vai paraz\u012bti. Asins anal\u012bz\u0113s var p\u0101rbaud\u012bt infekcijas paz\u012bmes, k\u0101 ar\u012b an\u0113miju, kas var liecin\u0101t par asi\u0146o\u0161anu resnaj\u0101 vai taisnaj\u0101 zarn\u0101. P\u0113c tam pacientam parasti izmekl\u0113 resno zarnu, izmantojot kolonoskopiju.<\/p>\n\n\n\n<p class=\"wp-block-paragraph\">Lai veiktu kolonoskopiju, \u0101rsts ievada elast\u012bgu instrumentu taisnaj\u0101 zarn\u0101 un t\u0101l\u0101k resnaj\u0101 zarn\u0101. \u0160\u012b p\u0101rbaude \u013cauj \u0101rstam konstat\u0113t iekaisuma apjomu un pak\u0101pi. Izmantojot \u0161\u012bs metodes, j\u016bsu \u0101rsts var atkl\u0101t iekaisumu, asi\u0146o\u0161anu vai \u010d\u016blas uz resn\u0101s zarnas sien\u0101m, k\u0101 ar\u012b noteikt iekaisuma apjomu.<\/p>\n\n\n\n<p class=\"wp-block-paragraph\">Kolonoskopijas laik\u0101, \u0101rsts var \u0146emt paraugus no resn\u0101s zarnas g\u013cot\u0101das, ko sauc par biopsiju, un nos\u016bt\u012bt tos patologam t\u0101l\u0101kai izp\u0113tei. \u010c\u016blainais kol\u012bts t\u0101d\u0113j\u0101di tiek prec\u012bzi at\u0161\u0137irts no cit\u0101m resn\u0101s zarnas slim\u012bb\u0101m, kas izraisa asi\u0146o\u0161anu &#8211; tai skait\u0101 Krona slim\u012bbas, divertikula slim\u012bbas (iek\u0161\u0113j\u0101s zarnu oderes izgr\u016b\u0161ana caur \u0101r\u0113jo musku\u013cu k\u0101rtu un neliela maisi\u0146a ar \u0161auru kaklu veido\u0161an\u0101s) un v\u0113\u017ea.<\/p>\n\n\n\n<p class=\"wp-block-paragraph\">V\u0113l viens diagnostikas veids, ko var izmantot, ir b\u0101rija klizma un resn\u0101s zarnas rentgens. P\u0113c resn\u0101s zarnas piepild\u012b\u0161anas ar balto b\u0101rija un ka\u013c\u0137a \u0161\u0137\u012bdumu, tiek uz\u0146emts rentgens. B\u0101rijs rentgena att\u0113l\u0101 par\u0101d\u0101s balts, \u013caujot saskat\u012bt detaliz\u0113tu resn\u0101s zarnas att\u0113lu un jebkuru slim\u012bbas paz\u012bmi.<\/p>\n\n\n\n<h3 class=\"wp-block-heading\">K\u0101dus z\u0101les lieto \u010d\u016blain\u0101 kol\u012bta \u0101rst\u0113\u0161an\u0101?<\/h3>\n\n\n\n<p class=\"wp-block-paragraph\">Pa\u0161laik nav zin\u0101ms, k\u0101 iz\u0101rst\u0113t \u010d\u016blaino kol\u012btu. Tom\u0113r efekt\u012bva \u0101rst\u0113\u0161ana var nom\u0101kt iekaisuma procesu. Tas \u013cauj sasniegt divus noz\u012bm\u012bgus m\u0113r\u0137us:<\/p>\n\n\n\n<ul class=\"wp-block-list\">\n<li>Samazin\u0101t iekaisumu;<\/li>\n\n\n\n<li>Samazin\u0101t simptomus \u2013 caureju, taisn\u0101s zarnas asi\u0146o\u0161anu un s\u0101pes v\u0113der\u0101;<\/li>\n\n\n\n<li>Nereti sasniegt t\u0101du rezult\u0101tu, ka vizu\u0101li un morfolo\u0123iski zarna neat\u0161\u0137iras no veselas.<\/li>\n<\/ul>\n\n\n\n<p class=\"wp-block-paragraph\">Piem\u0113ram, \u010d\u016blain\u0101 kol\u012bta \u0101rst\u0113\u0161an\u0101 izmanto medikamentus, kas samazina resn\u0101s zarnas g\u013cot\u0101das patolo\u0123isku iekaisumu un t\u0101d\u0113j\u0101di var kontrol\u0113t simptomus. Piecas galven\u0101s medikamentu grupas, kas tiek izmantotas, lai \u0101rst\u0113tu \u010d\u016blaino kol\u012btu:<\/p>\n\n\n\n<ol class=\"wp-block-list\">\n<li><strong>Aminosalicil\u0101ti (5-ASS):<\/strong> Sulfasalaz\u012bns, mesalaz\u012bns, olsalaz\u012bns, balsalaz\u012bds. Sulfasalaz\u012bns ir sulfapirid\u012bna un 5-am\u012bnosalicilsk\u0101bes kombin\u0101cija. Mesalaz\u012bns (Salofalk\u00ae, Asacol\u00ae, Pentasa\u00ae) &nbsp;ir 5-am\u012bnosalic\u012blsk\u0101be. Olsalaz\u012bns sast\u0101v no div\u0101m 5-aminosalicilsk\u0101bes molekul\u0101m. Balsalaz\u012bds ir 4-am\u012bnosalicilsk\u0101be. \u0160\u012bs z\u0101les parasti lieto, lai \u0101rst\u0113tu vieglus vai vid\u0113ji smagus iekaisumus. Var iev\u0113rojami samazin\u0101t iekaisuma simptomus &#8211; caureju, taisn\u0101s zarnas asi\u0146o\u0161anu un s\u0101pes v\u0113der\u0101. Aminosalicil\u0101ti ir ar\u012b noder\u012bgi, lai nov\u0113rstu \u010d\u016blain\u0101 kol\u012bta recid\u012bvus.<\/li>\n\n\n\n<li><strong>Glikokortikostero\u012bdi:<\/strong> prednizolons, metilprednizolons (Medrol\u00ae), budezon\u012bds (Budenofalk\u00ae). Kortikostero\u012bdi nom\u0101c visu (!) im\u016bno sist\u0113mu un tiek lietoti, lai \u0101rst\u0113tu vid\u0113ji smagu vai smagu, akt\u012bvu \u010d\u016blaino kol\u012btu. \u0160\u012bm z\u0101l\u0113m ir iev\u0113rojama gan \u012bstermi\u0146a un ilgtermi\u0146a ietekme, un t\u0101s nedr\u012bkst izmantot k\u0101 uzturo\u0161\u0101s z\u0101les.<\/li>\n\n\n\n<li><strong>Im\u016bnsupresanti:<\/strong> azatiopr\u012bns (Imuran\u00ae), ciklospor\u012bns, takrolimus un metotreks\u0101ts. Im\u016bnsuprestantus izmanto, lai pal\u012bdz\u0113tu samazin\u0101t kortikostero\u012bdu devu. Azatiopr\u012bns ir noder\u012bgs, lai samazin\u0101tu vai nov\u0113rstu da\u017eu pacientu atkar\u012bbu no kortikostero\u012bdiem. Im\u016bnsuprestanti var b\u016bt noder\u012bgi ar\u012b saglab\u0101jot remisiju atsevi\u0161\u0137iem gr\u016bti \u0101rst\u0113jamiem \u010d\u016blain\u0101 kol\u012bta pacientiem (t.i., pacientiem, kas nerea\u0123\u0113 uz standarta medikamentiem). Tom\u0113r, \u0161\u012bs z\u0101les ir j\u0101lieto ilgsto\u0161i, var paiet l\u012bdz pat tr\u012bs m\u0113ne\u0161iem, pirms par\u0101d\u0101s to labv\u0113l\u012bg\u0101 iedarb\u012bba.<\/li>\n\n\n\n<li><strong>Antibiotikas:<\/strong> metronidazols, ampicil\u012bns, ciprofloksac\u012bns, u.c.<\/li>\n\n\n\n<li><strong>Biolo\u0123iskie prepar\u0101ti:<\/strong> adalimumabs (Humira\u00ae), infliksimabs (Remicade \u00ae). Biolo\u0123isk\u0101 terapija ir jaun\u0101k\u0101s klases z\u0101les, kuras noz\u012bm\u0113 cilv\u0113kiem, kas cie\u0161 no m\u0113rena l\u012bdz smaga \u010d\u016blain\u0101 kol\u012bta. \u0160\u012bs z\u0101les tiek izgatavotas no antivielas, kas saist\u0101s ar noteikt\u0101m molekul\u0101m un blo\u0137\u0113 konkr\u0113tu procesu. \u0160ie medikamenti atrodas piram\u012bdas virsotn\u0113 un parasti tos noz\u012bm\u0113, kad iepriek\u0161\u0113ja terapija nav devusi gaid\u0101mo efektu, vai tom\u0113r, neskatoties uz \u0101rst\u0113\u0161anu, notiek slim\u012bbas progresija. Medikamenti ir \u201ebiofarmakolo\u0123iskie&#8221;, kas noz\u012bm\u0113, ka tie ir tehniski rekombin\u0113tas antivielas un citi prote\u012bni. \u0160ie medikamenti izrais\u012bja revol\u016bciju smagu hronisku iekaisumu \u0101rst\u0113\u0161an\u0101. Diem\u017e\u0113l viens no \u0161o z\u0101\u013cu ierobe\u017eojumiem joproj\u0101m ir to cena, kas ir \u013coti d\u0101rga sare\u017e\u0123\u012btas izgatavo\u0161anas tehnolo\u0123ijas d\u0113\u013c.<\/li>\n<\/ol>\n\n\n\n<h3 class=\"wp-block-heading\">\u010c\u016blain\u0101 kol\u012bta komplik\u0101cijas<\/h3>\n\n\n\n<p class=\"wp-block-paragraph\">Komplik\u0101cijas bie\u017ei nav oblig\u0101tas un nek\u0101d\u0101 zi\u0146\u0101 nav neizb\u0113gamas \u010d\u016blain\u0101 kol\u012bta sekas, it \u012bpa\u0161i pien\u0101c\u012bgi \u0101rst\u0113tiem pacientiem. Bet t\u0101s ir pietiekami bie\u017ei un aptver tik pla\u0161u izpausmju kl\u0101stu, ka ir svar\u012bgi t\u0101s atpaz\u012bt gan pacientiem, gan \u0101rstiem.<\/p>\n\n\n\n<p class=\"wp-block-paragraph\">Specifiska \u010d\u016blain\u0101 kol\u012bta komplik\u0101cija ir sp\u0113c\u012bga asi\u0146o\u0161ana no dzi\u013caj\u0101m \u010d\u016bl\u0101m un zarnas perfor\u0101cija (pl\u012bsums). Rodas, ja laikus nav s\u0101kta slim\u012bbas \u0101rst\u0113\u0161ana vai vienk\u0101r\u0161i pacients neatbilsto\u0161i rea\u0123\u0113 uz parasto medic\u012bnisko \u0101rst\u0113\u0161anu.<\/p>\n\n\n<div class=\"wp-block-image\">\n<figure class=\"aligncenter size-large\"><img loading=\"lazy\" decoding=\"async\" width=\"825\" height=\"641\" src=\"http:\/\/lkksb.lv\/wp-content\/uploads\/2020\/04\/kas-ir-culainais-kolits-2_825x641.jpg\" alt=\"\" class=\"wp-image-1477\" srcset=\"https:\/\/lkksb.lv\/wp-content\/uploads\/2020\/04\/kas-ir-culainais-kolits-2_825x641.jpg 825w, https:\/\/lkksb.lv\/wp-content\/uploads\/2020\/04\/kas-ir-culainais-kolits-2_825x641-300x233.jpg 300w, https:\/\/lkksb.lv\/wp-content\/uploads\/2020\/04\/kas-ir-culainais-kolits-2_825x641-768x597.jpg 768w\" sizes=\"auto, (max-width: 825px) 100vw, 825px\" \/><\/figure>\n<\/div>\n\n\n<p class=\"wp-block-paragraph\">V\u0113l viens sare\u017e\u0123\u012bjums ir smaga v\u0113dera uzp\u016b\u0161an\u0101s. Vieglas pak\u0101pes uzp\u016b\u0161an\u0101s ir izplat\u012bta cilv\u0113kiem bez jebk\u0101das zarnu saslim\u0161anas. Tom\u0113r, ja uzp\u016b\u0161an\u0101s ir smaga vai p\u0113k\u0161\u0146a, un, ja t\u0101 ir saist\u012bta ar akt\u012bvu kol\u012btu, drudzi, un aizciet\u0113jumu, var b\u016bt aizdomas par nopietnu kol\u012bta komplik\u0101ciju, ko sauc par toksisku resn\u0101s zarnas papla\u0161in\u0101jumu (toksisks megakolons). Par laimi, \u0161\u012b ir reta probl\u0113ma. T\u0101 rodas, ja smaga iekaisuma rezult\u0101t\u0101 v\u0101jin\u0101s resn\u0101s zarnas sienas vis\u0101 t\u0101s biezum\u0101 un uzp\u016b\u0161as. Ir liels risks, ka uzp\u016btusies resn\u0101 zarna var pl\u012bst. \u0100rst\u0113\u0161anas m\u0113r\u0137is ir kontrol\u0113t iekaisumu un atjaunot zaud\u0113to \u0161\u0137idrumu, s\u0101\u013cus un asinis. Ja nav \u0101trs uzlabojums, lai izvair\u012btos no zarnu pl\u012bsuma, var b\u016bt nepiecie\u0161ama \u0137irur\u0123iska iejauk\u0161an\u0101s.<\/p>\n\n\n\n<h3 class=\"wp-block-heading\">K\u0101ds ir \u010d\u016blain\u0101 kol\u012bta oper\u0101cijas priek\u0161noteikums?<\/h3>\n\n\n\n<p class=\"wp-block-paragraph\">Apm\u0113ram ceturtajai da\u013cai pacientu ar \u010d\u016blaino kol\u012btu medic\u012bnisk\u0101 terapija var neb\u016bt piln\u012bb\u0101 veiksm\u012bga, un komplik\u0101ciju&nbsp;d\u0113\u013c&nbsp;var rasties vajadz\u012bba p\u0113c \u0137irur\u0123iskas iejauk\u0161an\u0101s. \u0160\u012b oper\u0101cija noz\u012bm\u0113 piln\u012bgi vai da\u013c\u0113ji iz\u0146emt resno zarnu (kolektomija).<\/p>\n\n\n\n<p class=\"wp-block-paragraph\">At\u0161\u0137ir\u012bb\u0101 no Krona slim\u012bbas, kas var atk\u0101rtoties p\u0113c oper\u0101cijas, \u010d\u016blainais kol\u012bts ir &#8220;iz\u0101rst\u0113ts&#8221;, kad resn\u0101 zarna tiek iz\u0146emta. S\u012bk\u0101ku inform\u0101ciju var atrast <a href=\"http:\/\/lkksb.lv\/?page_id=37\">sada\u013c\u0101 &#8220;Oper\u0101cijas iesp\u0113jas&#8221;<\/a>.<\/p>\n\n\n\n<h3 class=\"wp-block-heading\">Emocion\u0101lais stress un sadz\u012bvo\u0161ana ar \u010d\u016blaino kol\u012btu<\/h3>\n\n\n\n<p class=\"wp-block-paragraph\">Emocion\u0101ls stress var ietekm\u0113t \u010d\u016blain\u0101 kol\u012bta gaitu, jo \u0137ermenis un pr\u0101ts ir tik cie\u0161i saist\u012bti. Lai gan cilv\u0113kiem pirms slim\u012bbas uzliesmojuma da\u017ek\u0101rt biju\u0161as emocion\u0101las probl\u0113mas, tas nenoz\u012bm\u0113, ka emocion\u0101lais stress izraisa slim\u012bbu. Nav pier\u0101d\u012bjumu, ka stress, trauksme vai spriedze ir atbild\u012bgi par \u010d\u016blaino kol\u012btu. Neviens person\u012bbas tips nav vair\u0101k vai maz\u0101k tend\u0113ts saslimt ar \u010d\u016blaino kol\u012btu k\u0101 cits.<\/p>\n\n\n\n<p class=\"wp-block-paragraph\">Daudz ticam\u0101k, ka emocion\u0101ls stress, ko pacienti da\u017ek\u0101rt j\u016bt, ir reakcija uz pa\u0161as slim\u012bbas simptomiem. Tas nav p\u0101rsteidzo\u0161i, jo cilv\u0113ki uzskata, ka ir gr\u016bti tikt gal\u0101 ar hronisk\u0101m slim\u012bb\u0101m. \u0160\u0101das slim\u012bbas rada draudus vi\u0146u dz\u012bves kvalit\u0101tei, pazemina fizisko un emocion\u0101lo labsaj\u016btu, soci\u0101l\u0101s funkcion\u0113\u0161anas un pa\u0161cie\u0146as saj\u016btu. Cilv\u0113kiem ar \u010d\u016blaino kol\u012btu j\u0101sa\u0146em izpratne un emocion\u0101ls atbalssu no sav\u0101m \u0123imen\u0113m un \u0101rstiem. Lai gan psihoterapija parasti nav nepiecie\u0161ama, da\u017eiem pacientiem ir pal\u012bdz\u0113jusi saruna ar IZS vai citu hronisku slim\u012bbu zino\u0161u terapeitu.<\/p>\n\n\n\n<p class=\"wp-block-paragraph\">Cilv\u0113ki baid\u0101s, ka atrodoties sabiedrisk\u0101s viet\u0101s, var p\u0113k\u0161\u0146i s\u0101kties caureja, s\u0101pes vai g\u0101zes. \u0160\u0101d\u0101 situ\u0101cij\u0101 mazin\u0101t bailes var da\u017ei praktiski priek\u0161darbi un pl\u0101no\u0161ana. Piem\u0113ram, uzzin\u0101t, kur atrodas tualetes restor\u0101n\u0101, iepirk\u0161an\u0101s centr\u0101 vai te\u0101tr\u012b laic\u012bgi, pirms rodas nepiecie\u0161am\u012bba. Gar\u0101kos braucienos \u0146emt l\u012bdzi rezerves apak\u0161ve\u013cu un tualetes pap\u012bru. Ce\u013cojumu pl\u0101nos j\u0101iek\u013cauj pietiekami liels medikamentu daudzums, j\u0101zina to nosaukumi un nepiecie\u0161am\u0101s devas lielums, lai tiem beidzoties vai paz\u016bdot, \u0101rsti vai farmaceiti var pal\u012bdz\u0113t.<\/p>\n\n\n\n<p class=\"wp-block-paragraph\">Cilv\u0113ki \u010d\u016blain\u0101 kol\u012bta diagnozi uz\u0146em ar da\u017e\u0101d\u0101m emocij\u0101m. Da\u017ei k\u0101du laiku izj\u016bt dusmas. Citi j\u016bt atvieglojumu, beidzot uzzinot, kas ir tas, kas licis justies slikti. Bet galvenais, ka katram ir j\u0101cen\u0161as tikt skaidr\u012bb\u0101 un sadz\u012bvot ar \u010d\u016blaino kol\u012btu sav\u0101 veid\u0101, jo \u0161\u012b pieeja var palielin\u0101t iesp\u0113ju b\u016bt par da\u013cu no vesel\u012bbas apr\u016bpes komandas. Nav pie\u013caujama nek\u0101da vainas apzi\u0146a, nek\u0101di pa\u0161p\u0101rmetumi, vai citu vaino\u0161ana j\u016bsu slim\u012bb\u0101. Tikai j\u016bs varat izlemt, kas ir piem\u0113rots tie\u0161i jums. Tas pal\u012bdz\u0113s sekot \u0101rsta nor\u0101d\u012bjumiem un uz\u0146emties akt\u012bvu lomu j\u016bsu apr\u016bp\u0113. T\u0101 ir pamata (un lab\u0101k\u0101!) recepte.<\/p>\n\n\n\n<p class=\"wp-block-paragraph\">Kaut \u010d\u016blainais kol\u012bts ir nopietna hroniska slim\u012bba, to nepieskaita pie let\u0101l\u0101m slim\u012bb\u0101m. Liel\u0101k\u0101 da\u013ca cilv\u0113ku, pat ja tie laiku pa laikam j\u0101hospitaliz\u0113, vai ir nepiecie\u0161ams lietot medikamentus, ar \u0161o slim\u012bbu var turpin\u0101t lietder\u012bgu un ra\u017e\u012bgu dz\u012bvi. Jo starp slim\u012bbas paasin\u0101jumiem daudzi indiv\u012bdi j\u016btas labi. Bet atkal \u2013&nbsp; katrs ir cit\u0101d\u0101ks, un vispiem\u0113rot\u0101k\u0101s \u0101rst\u0113\u0161anas atra\u0161ana atkar\u012bga no jums un j\u016bsu \u0101rsta.<\/p>\n","protected":false},"excerpt":{"rendered":"<p>Kas ir \u010d\u016blainais kol\u012bts? \u010c\u016blainais kol\u012bts ir hronisks autoim\u016bns resn\u0101s zarnas iekaisums, kas nereti noris ar bie\u017eiem recid\u012bviem un ir saist\u012bts ar bie\u017eu invalidiz\u0101ciju un palielin\u0101tu v\u0113\u017edraudi. Slim\u012bbai rakstur\u012bgs ir iekaisums un \u010d\u016blas resn\u0101s zarnas g\u013cot\u0101d\u0101, va\u013c\u0113j\u0101s \u010d\u016blas asi\u0146o un [&hellip;]<\/p>\n","protected":false},"author":1,"featured_media":0,"parent":7,"menu_order":10,"comment_status":"closed","ping_status":"open","template":"","meta":{"_themeisle_gutenberg_block_has_review":false,"footnotes":""},"class_list":["post-25","page","type-page","status-publish","hentry"],"_links":{"self":[{"href":"https:\/\/lkksb.lv\/index.php?rest_route=\/wp\/v2\/pages\/25","targetHints":{"allow":["GET"]}}],"collection":[{"href":"https:\/\/lkksb.lv\/index.php?rest_route=\/wp\/v2\/pages"}],"about":[{"href":"https:\/\/lkksb.lv\/index.php?rest_route=\/wp\/v2\/types\/page"}],"author":[{"embeddable":true,"href":"https:\/\/lkksb.lv\/index.php?rest_route=\/wp\/v2\/users\/1"}],"replies":[{"embeddable":true,"href":"https:\/\/lkksb.lv\/index.php?rest_route=%2Fwp%2Fv2%2Fcomments&post=25"}],"version-history":[{"count":12,"href":"https:\/\/lkksb.lv\/index.php?rest_route=\/wp\/v2\/pages\/25\/revisions"}],"predecessor-version":[{"id":1746,"href":"https:\/\/lkksb.lv\/index.php?rest_route=\/wp\/v2\/pages\/25\/revisions\/1746"}],"up":[{"embeddable":true,"href":"https:\/\/lkksb.lv\/index.php?rest_route=\/wp\/v2\/pages\/7"}],"wp:attachment":[{"href":"https:\/\/lkksb.lv\/index.php?rest_route=%2Fwp%2Fv2%2Fmedia&parent=25"}],"curies":[{"name":"wp","href":"https:\/\/api.w.org\/{rel}","templated":true}]}}