Prasa valdībai atjaunot valsts kompensācijas apjomu hroniski slimo pacientu medikamentiem
Pasaules iekaisīgo zarnu slimību (IZS) dienā, 2012. gada 19. maijā, Rīgā, Ķīpsalā, viesnīcā „Islande Hotel” notiks Latvijas Krona un Kolīta Slimnieku biedrības (LKKSB) pirmā kosapulce. Tajā piedalīsies ne vien biedrības dalībnieki un IZS pacienti, bet arī Pacientu Ombuda pārstāvji un mediķi.
Kā atzina Latvijas Krona un Kolīta Slimnieku biedrības (LKKSB) valdes loceklis Zigurds Prūsis, biedrība prasīs valdībai, lai uzlabojoties valsts ekonomiskajai situācijai, tā atjauno kompensācijas apjomu hroniski slimnieku medikamentiem tajā līmenī, kāds tas bija līdz 2009.gada martam. Šobrīd arī šīs slimību grupas pacienti saņem 50% valsts kompensāciju medikamentiem iepriekšējo 75% vietā. Naudas izteiksmē tas nozīmē, ka periodā, kad slimība nav saasinājusies, pacienta līdzmaksājums zāļu iegādei ir 50 – 60 lati mēnesī. Kā zināms, mūsu kaimiņvalstīs Lietuvā un Igaunijā kompensācijas procenti joprojām saglabāti 80% un 90% līmenī.
Turklāt, ja pacienti saņem nevis konvencionālos, bet mūsdienās pieejamos bioloģiskos medikamentus, viņu līdzmaksājuma daļa ir 400 lati mēnesī. Tiesa, šādu pacientu Latvijā ir tikai trīs. Lietuvā, savukārt, valsts šos jaunākās paaudzes efektīvos medikamentus apmaksā 70 pacientiem. Turklāt jāapzinās – ja pat vairāk pacientam tiktu piešķirti šie bioloģiskie medikamenti – daudziem iegādāties šīs zāles nebūtu iespējams, jo līdzmaksājuma daļa ir pārāk augsta. Vienlaikus jāatzīst, ka Latvijā nepastāv IZS pacientu reģistra, līdz ar to nav iespējams uzzināt, cik daudz cilvēku slimo ar šīm slimībām. Taču klīniskie dati par citām valstīm, ļauj izdarīt pieņēmumu, ka to skaits varētu būt aptuveni 800 cilvēku.
“Mūsu biedrības uzdevums ir piesaistīt sabiedrības, valsts un pašvaldību institūciju uzmanību šo slimību problēmu risināšanā. Krona un kolīta slimību izraisošie simptomi bieži rada invaliditāti un līdz ar to veidojot sociāli un ekonomiski atkarīgu personu. Tāpēc svarīgākais uzdevums ir mazināt invaliditātes draudus un uzlabot šo slimnieku dzīves kvalitāti, kas iespējams, ja tiek nodrošināts pietiekams medicīniskais un sociālekonomiskais atbalsts”, stāsta Latvijas Krona un Kolīta Slimnieku biedrības (LKKSB) valdes loceklis Zigurds Prūsis. „Mūsdienās, kad iespējams šīs slimības ”kontrolēt” un nepieļaut invaliditātes iestāšanos, valdībai ir jāapzinās, ka tieši atbalsts ārstniecībai un sadzīvei ir būtiskākais faktors, lai saglabātu cilvēku darbaspējas un iekļaušanos sabiedrībā, nevis nonākšanu valsts pabalstu saņēmēju skaitā”.
Prof. Aldis Puķītis, Latvijas Gastroenteroloģijas atbalsta biedrības pārstāvis, atzīst, ka Krona slimība un čūlainais kolīts ievērojami apgrūtina pacientu ikdienas dzīvi, jo slimības simptomi – caureja, sāpes vēderā vai ķermeņa masas samazināšanās, rada ne vien sāpes, bet arī psiholoģiskas un sociālekonomiskas sekas. “Iekaisīgo zarnu slimību ietekme uz pacientu dzīves kvalitāti ir saistīta ne tikai ar slimības izpausmēm, bet arī citiem aspektiem, piemēram, izglītības iegūšanas un nodarbinātības iespējām, cilvēku attiecībām un invaliditātes radītajām sekām. Lai gan IZS var izpausties jebkurā vecumā, diagnoze tiek noteikta arvien jaunākiem cilvēkiem, parasti starp 20 un 40 gadiem”, atzīst Aldis Puķītis.
IZS ir saistītas ar organisma imūnreakciju pret savu zarnu traktu, kad notiek dažu orgānu pašiznīcināšanās. Krona slimības saslimstības līmenis pasaulē ir robežās no 0,1 līdz 11 pacientiem uz 100 000 iedzīvotājiem, ar tendenci izplatības rādītājiem pieaugt līdz pat 396 cilvēkiem uz 100 000 iedzīvotājiem. Savukārt čūlainais kolīts ir slimība, kas izraisa resnās zarnas bojājumus. Vidējais vecums, kad cilvēkiem tiek šī diagnoze, ir ap 35 gadiem, tomēr slimība var parādīties jebkurā vecumā. Čūlainais kolīts ir “recidivējoša un remitējoša” slimība, tas nozīmē, ka simptomi var izzust un pēc tam atkal periodiski saasināties. Čūlainā kolīta saasinājumi var būt pēkšņi un smagi. Pēc tiem pacientiem iespējami ilgi periodi, kad simptomi ir viegli vai to vispār nav.
Eiropas Krona slimības un čūlainā kolīta asociāciju federācija jeb EFCCA februārī Barselonā Eiropas Krona slimības un čūlainā kolīta speciālistu kongresā prezentēja pētījumu, kas liecina, ka IZS galīgā diagnoze tiek noteikta savlaicīgi, tomēr aptuveni 18% pacientu līdz diagnozes noteikšanai jāgaida ilgāk nekā pieci gadi. Tas var būt neskaidrības periods, kas ietekmē ikdienas dzīvi, slimības un stresa pakāpi. 64% pacientu neatliekama palīdzība var būt nepieciešama PIRMS diagnozes noteikšanas.
74% IZS pacientu slimības dēļ pēdējā gadā kādu laiku nav strādājuši, turklāt vairāk nekā viens no katriem četriem respondentiem pēdējā gadā darbā nav bijis vairāk nekā 25 dienas. 25% pacientu, kam ir IZS, darbā ir saņēmuši pretenzijas vai netaisnīgus komentārus, vai arī cietuši no diskriminācijas. IZS ir raksturīga nozīmīga negatīva sociāla ietekme, un satraucoši liela daļa cilvēku (40%) ir apgalvojuši, ka IZS ir likusi izvairīties no tuvām attiecībām vai tās pārtraukt.