Iekaisīgo zarnu slimību pacienti aicina radikāli uzlabot ārstēšanas pieejamību
Pasaules Iekaisīgo zarnu slimību (IZS) dienai veltītā diskusijā nozares eksperti, pacientu organizāciju pārstāvji un mediķi aktualizēja nepieciešamību uzlabot šo slimību pacientu ārstēšanas pieejamību Latvijā.
“Dzīves vieta nedrīkst ietekmēt ārstēšanas kvalitāti. Ja piekļuve aprūpei ir sarežģīta, sekas kļūst smagākas: pieaug slimības komplikāciju risks, pasliktinās dzīves kvalitāte un arvien lielāks slogs gulstas uz pacientiem un viņu ģimenēm,” atklājot diskusiju, uzsvēra LU Medicīnas un dzīvības zinātņu fakultātes docents Romualds Ražuks.
R. Ražuka uzrunas videoierakstu var skatīt šeit: https://ej.uz/233sw
Latvijā joprojām būtiski atpaliek moderno terapiju pieejamība salīdzinājumā ar Lietuvu un Igauniju. Inovatīvo zāļu lietošana Latvijā ir viena no zemākajām Eiropā – tās saņem tikai 111 pacienti uz vienu miljonu iedzīvotāju, kamēr Igaunijā šis rādītājs sasniedz 469, bet Lietuvā – 273 pacientus uz miljonu iedzīvotāju.
Speciālisti un pacientu pārstāvji šo situāciju skaidro ar to, ka salīdzinājumā ar Lietuvu un, jo īpaši, Igauniju, Latvijā pacienta ceļš līdz efektīvai terapijai ir sarežģītāks un lēnāks. Igaunijā gastroenterologi bioloģisko terapiju var nozīmēt daudz elastīgāk, savukārt Latvijā pacientiem bieži jāgaida konsīliji un jānonāk konkrētās universitāšu slimnīcās, kas aizkavē ārstēšanas uzsākšanu.
“Pat tad, ja ārsts redz, ka pacientam medicīniski piemērotāka un drošāka būtu citas līnijas terapija, Latvijā to nereti nav iespējams nozīmēt, kamēr nav iziets formālais pirmās līnijas ārstēšanas ceļš. Tas nozīmē, ka terapijas izvēli bieži nosaka sistēmas ierobežojumi, nevis pacienta individuālās vajadzības,” norādīja gastroenteroloģe, gastrointestinālās endoskopijas speciāliste Jekaterina Rodina.
Dr. J. Rodinas uzstāšanās videoierakstu var noskatīties šeit: https://ej.uz/som9
Latvijas Krona un kolīta slimnieku biedrības valdes locekle Ieva Šķerstena akcentēja, ka ārstēšanas pieejamības atšķirības tieši ietekmē pacientu veselību un dzīves kvalitāti. “Pacienti Latvijā nedrīkst būt sliktākā situācijā tikai tāpēc, ka dzīvo citā valstī nekā viņu kaimiņi Baltijā. Mēs redzam, ka pieaug gan pacientu skaits, gan invaliditātes risks, kamēr modernu terapiju pieejamība joprojām ir ierobežota. Savlaicīga un efektīva ārstēšana nozīmē ne tikai labāku dzīves kvalitāti, bet arī iespēju saglabāt darbspējas un izvairīties no smagām komplikācijām,” norādīja I. Šķerstena.
Veselības ministrijas Farmācijas departamenta direktore Inese Kaupere atzina, ka nepieciešams skaidri definēt nosacījumus ārstēšanas optimizēšanai, un to visefektīvāk panākt, sadarbojoties valsts iestādēm, ārstiem un pacientu organizācijām. “Pacientam ir svarīgi saprast, kas viņam ārstēšanā ir pieņemams, kas – ne, un kādas ir pieejamās iespējas. Tieši cieša sadarbība starp ārstiem, pacientiem un valsts institūcijām ļauj soli pa solim pilnveidot sistēmu, lai mēs varētu nodrošināt pacientiem iespējami labāko ārstēšanu un palīdzēt viņiem dzīvot pilnvērtīgu dzīvi.”
Diskusijā tika prezentēti arī dati par invaliditātes pieaugumu iekaisīgo zarnu slimību pacientu vidū Latvijā. No 2021. līdz 2025. gadam Krona slimības pacientu ar invaliditāti skaits pieaudzis par 24%, savukārt čūlainā kolīta pacientu skaits – par gandrīz 30%. Kopumā abu diagnožu grupās invaliditātes gadījumu skaits pieaudzis no 429 līdz 548 personām jeb par aptuveni 28%.
“Īpašu satraukumu rada tas, ka pieaugums vērojams tieši darbspējīgā vecuma grupās – no 30 līdz 64 gadiem –, kas ietekmē ne tikai pacientu veselību, bet arī darba tirgu un sociālās aprūpes sistēmu,” dinamiku iezīmēja Labklājības ministrijas Invaliditātes un sociālo pakalpojumu departamenta direktors Aldis Dūdiņš.
Vienlaikus diskusijā tika prezentēti Latvijas Krona un kolīta slimnieku biedrības biedru aptaujas rezultāti, kas izgaismo pacientu ikdienas izaicinājumus. Aptaujā piedalījās 61 respondents, no kuriem 66% slimo ar čūlaino kolītu, bet 33% – ar Krona slimību.
“Aptaujas dati liecina, ka pacienti joprojām saskaras ar garām rindām pie ārstiem un uz izmeklējumiem, nepietiekamu informētību par pieejamajiem valsts apmaksātajiem pakalpojumiem, kā arī ierobežotām iespējām saņemt savlaicīgu diagnostiku un ārstēšanu. Apmierinātība ar gaidīšanas laiku pie ārstiem tika novērtēta vidēji tikai ar 2,9 punktiem no 5, bet uz izmeklējumiem – ar 2,8 punktiem,” pacientu aptaujas rezultātus apkopoja LKKSB pārstāve Sāra Zdanovska.
LKKSB pārstāvju I. Šķerstenas un S. Zdanovskas prezentāciju videoierakstā var redzēt šeit: https://ej.uz/8v7db
Diskusijas dalībnieki uzsvēra nepieciešamību paplašināt valsts kompensējamo terapiju klāstu; nodrošināt pieeju modernām un daudzveidīgām ārstēšanas iespējām; saīsināt gaidīšanas rindas uz izmeklējumiem un speciālistu konsultācijām; nodrošināt valsts apmaksātas kalprotektīna analīzes; stiprināt pacientu izglītošanu un psiholoģisko atbalstu.
Pacientu biedrības pārstāvji arī uzsvēra šī gada Pasaules IZS dienas starptautisko vēstījumu “IBD has no borders – Life with IBD shouldn’t depend on where you live”, uzsverot, ka pacientu piekļuve ārstēšanai nedrīkst būt atkarīga no dzīvesvietas valsts.
Diskusijas dalībnieki vienojās, ka savlaicīga piekļuve efektīvai ārstēšanai ilgtermiņā ļautu ne tikai uzlabot pacientu dzīves kvalitāti, bet arī samazināt invaliditātes, hospitalizācijas un darbspēju zaudēšanas riskus.
Saskaņā ar apkopoto informāciju, Latvijā šobrīd ar čūlaino kolītu dzīvo 2903 pacienti, no kuriem bioloģisko terapiju saņem tikai 8%, savukārt Krona slimības gadījumā bioloģisko terapiju saņem 24% pacientu.